Bībeles un Bībeles studijas

Pirmais jautājums, kas mums būtu jāuzdod, ir – kuru Bībeles versiju izmantot. Jo pastāv daudz dažādu Bībeles tulkojumu. Lielākā daļa no mums nav ebreju vai grieķu valodas pratēji, tāpēc mēs paļaujamies, ka Bībeles tulkotāji uzticami paveiks šo darbu. Vai mēs varam paļauties uz viņiem? Mums par pārsteigumu izrādās, ka Bībeles versijas atšķiras un ka dažas nemaz nav piemērotas nopietnai izpētei.

Tulkotājiem un redaktoriem ir atšķirīgas prioritātes, gatavojot savu konkrēto versiju publicēšanai. Dažas versijas ir radītas, lai atvieglotu lasīšanu vai izmantotu tās dievkalpojumos; citas koncentrējas uz nozīmes precizitāti, tulkotājiem cītīgi strādājot, lai sniegtu vislabāko tuvināšanos tam, ko sākotnējais rakstnieks faktiski gribējis izteikt. Dažreiz tas ir gandrīz neiespējams uzdevums, tādēļ labākajās studijām paredzētajās Bībelēs būs izskaidrota konkrētā problēma un, pēc tulkotāju domām, tās tuvākā iespējamā nozīme.

Viena lieta, ko man grūti saprast, ir tas, ka daži Bībeles tulkojumi, šķiet, ir tendēti uz konkrētu teoloģisku viedokli. Un diemžēl viens īpaši iecienīts tulkojums ir negribot sanācis kļūdains.

Kā tad mēs varam uzzināt, kuras versijas ir piemērotas studijām?

Izlasiet ievadu

Apsverot konkrētu Bībeli izpētei, vienmēr uzmanīgi izlasiet priekšvārdu un/vai ievadu, lai pārliecinātos, ka tā ir piemērota nopietnām studijām. Mēģiniet atrast atbildes uz šādiem jautājumiem:

• Kas iniciēja versijas tulkojumu un kāda iemesla dēļ?
• Kas bija tulkotāji un kāda bija viņu pieredze?
• Kāds bija pamatmērķis? Vai tā bija tulkojuma precizitāte, lasāmība vai piemērotība dievkalpojumam vai teātrim? Piemēram, vai tas ir pārstāsts?
• Kādas metodes tika pielietotas, lai iegūtu labāko tulkojumu un novērstu sektantisku vai teoloģisku tendenciozitāti?
• Kā tiek risinātas sastaptās tulkošanas problēmas? Vai tās tiek norādītas zemsvītras piezīmēs vai ar kādiem citiem līdzekļiem?
• Vai versiju atzīst starptautiski atzītas Bībeles biedrības?

Versijas, ko izmantoju izpētei

Lai gan neapšaubāmi pastāv arī citas piemērotas Bībeles versijas, personīgi es studijās izmantoju trīs versijas, izskatot tās saskaņā ar iepriekšminētajiem kritērijiem:

Rediģētā standarta versija (Revised Standard Version, RSV)
Jaunā rediģētā standarta versija (New Revised Standard Version, NRSV)
Labās vēsts Bībele (Good News Bible, GNB)

GNB ir vieglāk lasāma nekā RSV un NRSV, bet visas trīs ir izveidotas ar nozīmes precizitāti kā galveno kritēriju.

Pie visām trim strādāja pētnieku grupas, sadarbojoties vienam ar otru un ar citām atbildīgām iestādēm tā, lai novērstu tendenciozitāti un panāktu nozīmes precizitāti, ciktāl tas ir iespējams. Viņi runā atklāti par tulkošanas problemātiku un nodrošina zemsvītras piezīmes, kurās tiek izklāstītas grūtības vai neskaidrības, kas paliek neatrisinātas. Visām trim ir britu un ārvalstu Bībeles biedrību atzinumi.

Tomēr neviena versija, lai cik uzticami iztulkota (un neviena nav pilnībā uzticama), nevar padarīt darbu mūsu vietā. Mums ir plaši jāpēta un daudz jādomā, lai rastu adekvātas bībeliskas atbildes uz mūsu jautājumiem, it īpaši tad, kad jaunatklātās zināšanas palīdz izgaismot jautājumu, kuru mēs pētām.

Salīdzināšanas vajadzībām izmantotās versijas

Ir divas citas Bībeles versijas, ko es izmantoju, galvenokārt salīdzināšanai, jo to priekšvārdi norāda uz konkrētu teoloģisku viedokli:

Jaunā starptautiskā versija (New International Version, NIV)

NIV ir pamatā evaņģēliska, bet es neesmu pamanījis kādu konkrētu tendenciozitāti homoseksualitātes jautājumā. Šai versijai ir Starptautiskās Bībeles biedrības (agrāk – Ņujorkas Bībeles biedrība) atzinums.

Tomēr es vēlētos pievērst uzmanību atsaucēm, kas ir iekļautas NIV studiju versijā, jo tās, šķiet, norāda uz neatbilstošu izpratni par šeit aplūkoto jautājumu.

Jeruzalemes Bībele (Jerusalem Bible, JB)

Šī ir Romas Katoļu baznīcas versija. Lai gan to tulkoja 27 speciālisti, galarezultāts bija viena cilvēka – Aleksandra Džonsa (Alexander Jones) –

atbildība. Tai ir kādreizējā kardināla Hīnena (Heenan), bijušā Vestminsteras arhibīskapa, atzinums, un studiju versijas atsaucēs tiek ņemti vērā Vatikāna II koncila lēmumi.

Dažas kritiskai izpētei nederīgās versijas

Pārstāsti neizbēgami atspoguļo rakstnieku teoloģisko viedokli, un, ja tie tiek izmantoti, tad tas ir jādara ar vislielāko rūpību (tas pats attiecas uz daudziem Bībeles komentāriem, varbūt pat uz lielāko to daļu).

Tas attiecas uz plaši izmantoto Dzīvo Bībeli (Living Bible), kas ir pārstāsts. Tā ir arī rakstīta saskaņā ar stingro konservatīvo evaņģēlisko tradīciju (tas tiek pateikts pirmā izdevuma priekšvārdā, bet diemžēl izlaists vēlākajos izdevumos). Dzīvajai Bībelei nav nevienas Bībeles biedrības atzinuma, un tāpat kā jebkuru pārstāstu to nekad nedrīkst izmantot nopietnam pētījumam.

Karaļa Džeimsa Versija (King James Version, KJV)

Visbeidzot, kā ir ar plaši iecienīto Karaļa Džeimsa jeb autorizēto versiju?

Diemžēl tajā ir daudz neprecizitāšu un daudzi no vārdiem vai frāzēm vairs nenozīmē to, ko tie nozīmēja laikā, kad tā tika tulkota. Tā arī ir bijusi galvenais pārpratuma veicinātājs jautājumā par homoseksualitāti – kā jūs to drīz atklāsiet.

Arī Svēto Rakstu kodeksiem, uz kuriem šie agrīnie tulkotāji labi un godprātīgi balstīja savu darbu, ir trūkumi – kā atklājas šodien –, kļūdas, kuras tika pieļautas daudzu gadsimtu garumā, pārrakstot Svētos Rakstus no manuskripta uz manuskriptu. Kopējais rezultāts ir versija, kurā ir uzkrājušās kļūdas. Būtu lietderīgi izlasīt RSV priekšvārdu, lai saprastu, kāpēc bija nepieciešams aizstāt Karaļa Džeimsa versiju.

Es joprojām turpinu izmantot KJV versiju, cita starpā tai raksturīgās daiļās valodas dēļ – bet nekad, lai pētītu Bībeli.

Bībeles pētījumu instrumenti

Pētot Bībeli, pārliecinieties, ka izmantojat piemērotas, drošas versijas ar labi izstrādātām atsaucēm, kur vien iespējams.

Es personīgi izmantoju RSV, NRSV un GNB versijas, un salīdzināšanai es izmantoju NIV un JB versijas, lai redzētu, vai tās palīdz gūt labāku izpratni. Citi ļoti noderīgi instrumenti ir analītiskā saskaņošana, Bībeles vārdnīca, kā arī cita informatīvā literatūra par tādiem jautājumiem kā attiecīgā laikmeta kultūra, ticējumi u.c. (skat. arī bibliogrāfiju beigās).

Bet svarīgāk par visu ir, lai jūs ķertos pie pētījuma ar atklātu, jautājošu prātu, gatavi vaicāt Dievam par to, ko esat atraduši, – ar tādu prātu, kas ir gatavs saņemt patiesību, ko Dievs vēlas jums dot. Atcerieties arī, ka tā būs tikai Dieva atklāsmes neliela daļa, varbūt tikai tās sākums. Mēs nekad nepārstājam iepazīt mūsu apbrīnojamo Dievu un Viņa mīlestību.

Svētos Rakstus sarakstīja Dieva iedvesmoti vēstneši, kas rakstīja sava laikmeta, savas izpratnes par pasauli un savas kultūras kontekstā. Mums parasti būtu jāzina šis konteksts, lai atšifrētu jēgu, ko rakstnieks cenšas mums nodot. Tāpēc mums ir jāpieliek lielas pūles, lai iegūtu labas vispārējās zināšanas par paražām, kultūru, uzskatiem, vēsturi un laikmetu, kurā Raksti tika sarakstīti. Tie ir ļoti svarīgi mūsu izpratnei par to, kādēļ teksts ir sarakstīts tieši šādi. Jo vairāk mēs zinām par šīm lietām, jo labāk mēs sapratīsim Rakstus – tie atdzīvosies! – un, visticamāk, labāk sapratīsim arī Dieva vārda būtību.

Daži iedrošinājuma vārdi

Pirms uzsākam mūsu atklāsmes ceļojumu, es gribētu piebilst tikai dažus iedrošinājuma vārdus.

Es esmu ne tikai uzmeklējis konkrētus Bībeles pantus, ko mēs izpētīsim turpmākajās nodaļās. Es sākotnēji izlasīju visu Bībeli no sākuma līdz galam (RSV versiju), lai kopējā kontekstā iegūtu līdzsvarotu viedokli par to, ko tās sarakstītāji sacījuši attiecībā uz seksualitātes jautājumiem un it īpaši uz seksuālo grēcīgumu.

Tikai pēc tam es sāku koncentrēties uz atsaucēm, kas attiecas uz – vai vismaz tā mums šķiet – mūsu pētījumu, un tās visas mēs secīgi izskatīsim. Tādā veidā es centos iespēju robežās pārliecināties, ka nebūšu palaidis garām neko nozīmīgu.

Es sākšu šo Bībeles ceļojumu, sniedzot pārskatu par to, ko es atradu, un tad iedziļināšos detaļās par īpašajām atsaucēm, kuras daudzi attiecina uz homoseksualitāti un tās nosodījumu.