Iejusties viņu ādā

Tagad es jūs palūgšu likt lietā savu iztēli un izlasīt sekojošo uzmanīgi, iespējams, vairāk nekā vienu reizi. Jo šī ir jūsu iespēja “sajust”, kā pasaulē jūtas homoseksuāli cilvēki.

Vingrinājums iztēlē

Es vēlos, lai jūs uz brīdi iedomātos sevi pasaulē, kurā:

• jūs esat vientuļš heteroseksuālis homoseksuāļu pasaulē;
• tikai homoseksuālas savienības var radīt bērnus;
• sabiedrība un Baznīca – katra savā veidā sludina, ka jūsu heteroseksualitāte ir perversa un ļauna;
• Svētie Raksti būtībā ir balstīti uz homoseksuālu kultūru un tiek interpretēti tā, it kā heteroseksuāļi un heteroseksualitāte būtu ļauni, lai gan Jēzus, mūsu Kungs, Dzīvības Vārds un Baznīcas iedvesma, evaņģēlijos nesaka itin nekā par šo tēmu. Jūs nesaprotat, kāpēc, ja Jēzus nav neko sacījis, Baznīca nerīkojas Kristus garā – kristiešu līdzjūtības un mīlestības garā;
• platoniska draudzība starp dzimumiem ir norma un tiek veicināta. Bet potenciālās tikšanās vietas abiem dzimumiem ir izveidotas tā, lai nepieļautu iespēju, ka pretējā dzimuma pārstāvji būtu kopā vieni paši.

Šādā pasaulē jūs esat piedzimis un augat dievbijīgā kristīgā ģimenē. Skolas gados jums bija simpātijas pret kādu skolotāju sievieti, taču tas tiek uzskatīts par visai normālu. (No šī brīža sieviešu dzimuma lasītājas var mainīt vietām šī stāsta “vīriešu” un “sieviešu” dzimuma varoņus.)

Būdams jauns pusaudzis, jūs satraukts atklājat, ka jūsos mīt dīvaina interese par meitenēm, kamēr visi jūsu vīriešu dzimuma draugi satiekas ar zēniem.

Viena meitene iekrīt jums sirdī īpaši, un jūs nevarat pārstāt par viņu domāt, bet jūs zināt, tas ir nedabiski, un no visa spēka cenšaties nedomāt par viņu. Tomēr, jums augot, (jums par nožēlu) pieaug arī jūsu pievilkšanas jūtas uz pretējo dzimumu. Jūs meklējat atbildi uz jautājumu, kas ar jums nav kārtībā – jūs izjūtat riebumu pret sevi.

Tam visam piedevām baznīcas sludinātāja sprediķa tēma ir seksuālais grēks. Viņš par heteroseksualitātes ļaunumiem runā mierīgi, bet stingri, piebilstot, ka heteroseksuāļi nevar būt kristieši. Viņš sludina, ka šie cilvēki izvēlas veicināt savas heteroseksuālās jūtas. Jūs jūtaties izmisis!

Jūs jau esat atbildējis Kristus aicinājumam un dzīvojat savu dzīvi kā māceklis. Jūs dedzīgi lasāt Bībeli, un Jēzus mācība ietekmē to, kas jūs esat un ko darāt. Jūs dāsni dalāties tajā, ko Dievs jums ir devis, un jūs saņemat sakramentus, kas jums nozīmē ārkārtīgi daudz. Jūs esat dziļi iesaistījies kalpošanā citiem aiz mīlestības uz Kristu un uz Viņa pasauli.

Vai šīs sajūtas var atdalīt jūs no jūsu Kunga? Tās nav ietekmējušas nevienu citu jūsu kalpības aspektu. Bet vai jūs varat būt heteroseksuālis un kristietis? Sludinātājam šķiet, ka nē.

Jūs runājat ar savu mācītāju, un viņš brīdina jūs par šīm jūtām, kas draud iznīcināt jūsu dzīvi un ticību, ja jūs netiksiet ar tām galā. Viņš iesaka jums atrast simpātisku jaunekli, apprecēt viņu un atbrīvoties no jūsu heteroseksuālajām jūtām. Jūs pieņemat šo padomu un metaties attiecībās, vēlāk – laulībā, ar vīrieti, kuru jūs patiešām apbrīnojat. Jūsu draugi ir sajūsmā, jo viņi iepriekš prātoja, vai jūs vispār kādreiz precēsieties, tā kā jums agrāk nekad nav bijis drauga.

Tad kādu dienu jūs dodaties iepirkties ar kādu draudzeni. Sarunas gaitā jums viņa šķiet pretimnākoša un saprotoša.
Kā draugi jūs uzticat viens otram savu pagātni. Un, turpinot runāt, jūs jūtat sirdi strauji sitamies – jūsos mostas vecās sajūtas. Jūs cenšaties nedomāt par viņu, izvairāties viņu satikt. Bet, kad jūs viņu atkal redzat, jūsu emocijas sit augstu vilni un kļūst arvien skaidrāks, ka arī viņa jūt kaut ko īpašu pret jums. Bet tam visam jāpaliek slepenībā, jūs nedrīkstat dalīties savā priekā ne ar vienu. Milzīgais prieks mīlēt viņu (jo tā ir mīlestība) nāk rokrokā ar riebumu un naidu pret sevi. Jūs lūdzat Dievu tā, kā vēl nekad neesat lūdzis, lai Viņš jūs izmaina. Jūs atgriežaties pie sava mācītāja un dalāties jūsu ciešanās. Viņš atklāj, ka esot cilvēki, kas jums var palīdzēt, – cilvēki, kuri jau ir izdziedinājuši heteroseksuāļus ar Dieva spēku. Jūs turpināt lūgt par atpestīšanu, jo tas apdraud visu jūsu dzīvi! Jūs dodaties pie visiem tiem, kas apgalvo, ka var palīdzēt. Taču aizejat no viņiem pilnīgā izmisumā. Jo nekas nav mainījies, izņemot jūsu vainas un izmisuma sajūtu, kas ir tikai nostiprinājusies.

Jūs prātojat, ka varbūt tam visam vienkārši jādara gals. Jūs vairs nespējat turpināt dzīvi šādos melos, taču jums tas ir jādara, lai saglabātu savu laulību un savu vietu baznīcā. Jūs jūtaties pilnīgi saplosīts. Kas par ārprātu! Jūsu mīlestība uz Kristu; jūsu mīlestība uz jūsu draudzeni, kas nekad nevarētu tikt atzīta un kas ir nosodīta kā nedabiska, bet jums tā ir tik dabiska; jūsu laulība, kas tagad padara jūs un jūsu partneri nelaimīgus. Vismazāk jūs vēlaties nodarīt viņam pāri, jo viņš jums dziļi rūp, lai gan jūs nekad neesat izjutis pret viņu to, ko jūtat pret savu draudzeni.
Ko jūs darīsiet?

Jūs zināt, ka daži jums līdzīgie ir nolēmuši pārtraukt šo liekulību un ir atklājuši to, kas viņi ir patiesībā. Daži no viņiem ir pieredzējuši uzbrukumus – verbālus un dažreiz fiziskus. Daudzi no viņiem, kas ir kristieši, ir zaudējuši savas vietas baznīcās vai ir izstumti no tām. Dažiem ir vairāk paveicies, viņi ir saprasti un mīlēti. Tajā pašā laikā jūs zināt arī par citiem, kuri ir mēģinājuši saglabāt savu noslēpumu, taču galu galā nonākuši ļaunu, mantkārīgu cilvēku, kuri ir uzminējuši viņu noslēpumu, šantāžas varā.

Kāda būtu reakcija, ja jūs spertu drosmīgo soli un atklātos saviem kristiešu kolēģiem?

Kāda ir sajūta?

Aprakstītais scenārijs, ko esmu lūdzis jūs iztēloties, ir tikai viens iespējams stāsts no daudziem nebeidzamiem stāstiem, kas ilustrē sāpes, ko izjūt atšķirīgie cilvēki, uz kuriem mēs cenšamies izdarīt spiedienu, lai viņi atbilstu mūsu dzīves normām.

Kā jūs jutāties viņu ādā?

Daži reālās dzīves stāsti

Es varētu jums pastāstīt vairākus patiesus stāstus par gejiem.

Reiz bija kāds cilvēks, kas apmeklēja geju izklaides vietas, kur viņš varēja satikt sev līdzīgos un sajusties atvieglots uz kādu laiku, zinot, ka viņš atrodas tādu cilvēku kompānijā, kas viņu saprot. Taču tur bija arī kārdinājumi, kuriem viņš ļāvās. Pārnākot mājās, noguris un netīkams pats sev, viņš sauca uz Dievu, lai Viņš tam palīdzētu. Un kādu dienu, vientuļi braucot Londonas autobusā, viņš satika savu mīlošo Radītāju Dievu. Viņa dzīve krasi izmainījās: viņš iemācījās lūgt, ļaut Kristum caur Svētajiem Rakstiem ietekmēt viņa dzīvi. Bet viņa seksualitāte joprojām palika tāda pati, lai gan tagad viņš dzīvoja Kristū. Viņš juta, ka ir pienācis laiks atrast baznīcu, kurā kopīgi pielūgt Dievu, Kurš bija viņu aicinājis un svētījis.
Bet tieši tad arī sākās viņa problēmas!
“Būtu labāk, ja jūs dotos kur citur”, – teica viņa mācītājs pēc tam, kad viņš beidzot izstāstīja savu stāstu, gatavojoties kristībām un vēloties atklāties un izbeigt liekulību.

Es varētu jums pastāstīt arī par lielisku kristieti, kurš atklāja Kristu evaņģelizācijas svētceļojumā. Arī viņš atstāja geju izklaides vietas un pat savu partneri, būdams pārliecināts, ka kristietība un viņa viendzimuma partnerattiecības bija pretrunīgas, pat ja tās balstījās uz kristīgu mīlestību vienam pret otru. Bet viņa homoseksuālās jūtas nekad nav mainījušās, lai gan viņš meklēja palīdzību pie tiem, kas to piedāvāja baznīcā – konsultācijas, eksorcismu, lūgšanas.

Viņš ir cilvēks ar augstu godīguma sajūtu, viens no ticīgākiem kristiešiem, kādu man bijis tas gods satikt, kurš ir cīnījies, lai samierinātu savu ticību ar savu seksualitāti. Viņam joprojām nav partnera, bet viņš zina, ka viņam ir vajadzīga mīlestība gluži tāpat kā visiem pārējiem. Par laimi, tagad viņš atzīst, ka Dievs mīl viņu ar viņa seksualitāti tādu, kāda tā ir, un pieļauj dzīvi ar partneri, ja vien Dievs viņam sūtīs viņa sapņu vīrieti.

Baznīcas draudze, kuru viņš mīlēja un kurā viņš vēlējās kalpot, viņu ir izstūmusi. Tādēļ nav pārsteigums, ka viņš zaudē ticību Baznīcai, bet, par laimi, ne ticību Kristum.

Tagad es gribētu pārmaiņas pēc pastāstīt par sievieti un izstāstīt stāstu, kam ir netipiski labas beigas. Šī ārkārtīgi talantīga sieviete vienmēr ir bijusi iesaistīta baznīcā. Viņa ir gājusi cauri dzīvei bez mīlestības, līdz nesen viņa satika savu partneri.

Kā viņa pati to apraksta: “Es jutu riebumu pret homoseksualitāti, kā ikviens cits, kaut arī tā nekad un nekādā veidā nebija ienākusi manā dzīvē. Es par to daudz nedomāju. Tad kādu dienu es atklāju, ka runa ir par mani!” Viņa un viņas partnere, abas kristietes, ir starp tiem, kam palaimējies visvairāk. Viņas abas mīl Kristu un Baznīcu, un, lai gan viņas nevarēja saņemt atļauju svētīt savu savienību baznīcā, viņām tika atļauts saņemt svētību savās mājās. Iespējams, šādas sievietes tiek uzskatītas par mazāku draudu.

Ja vien cilvēki saprastu, ka homoseksuāli vīrieši un sievietes atrodas viņiem visapkārt. Tie ir parasti cilvēki, un tie viņus neapdraud, izņemot, iespējams, viņu attieksmi.

Kerolas un manu draugu kuplajā pulkā ir daži mācītāji, laji un sludinātāji, koristi, ērģelnieki un draudzes locekļi, kas visi ir lieliski kristieši un tai pat laikā homoseksuāļi.

Apsprieduši to, kas ir šie cilvēki, par kuriem mēs runājam, tagad dosimies tālāk un apskatīsim, kādi instrumenti mums nepieciešami, lai saprastu, ko tieši par homoseksualitāti saka Svētie Raksti.